Radošā darbnīca "Sveču liešana" ar PII "Zelta zivtiņa" audzēkņiem

Rojas Mūzikas un mākslas skolā 6. februārī ciemojās Pirmsskolas izglītības iestādes “Zelta zivtiņa” audzēkņi, kas saviem spēkiem izlēja sveces. Februāris ir sveču mēnesis, tāpēc katram ir jāizlej svecīte, kas iedegtu gaismiņu arī sirsniņā. Sveču dienu uzskata par pirmo ziemas un pavasara satikšanās dienu. Bērni ar lielu interesi un aizrautību darīja darbu, sadaloties divās grupiņās -  kamēr vieni lēja sveces,  otri gleznoja savu svecīti. Maziem “ Zelta zivtiņa”  audzēkņiem šis rīta cēliens bija ļoti radošs un priekpilns, jo katrs pagatavoja savu svecīti, kas sildīs visu apkārtējo sirdis.

Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka 2. februārī svinama Sveču diena. Latvieši pat visu februāri izsenis dēvējuši par sveču mēnesi. Sveču diena saukta arī par Ziemas Māras dienu; tāpat par Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Vēja vai Govju dienu. Sveču diena iezīmē ziemas vidu. Šajā dienā latvieši parasti lēja sveces no aitu taukiem vai vaska.

Šajā dienā daudz jāēd, daudz jātērē un – galvenais – jālej sveces. Šī tradīcija radusies senos laikos, kad ne tikai elektrības nebija, bet nebija arī pulksteņu. Toreiz laiku noteica pēc Saules, Mēness un zvaigznēm. Nepietika tikai ar diviem laika iedalījumiem – ziemas un vasaras saulgriežiem -, bija nepieciešams sīkāks iedalījums. Tā radās Zvaigznes diena (6. janvāris), Sveču diena (2. februāris), Pelnu diena, Māras diena Jāņu, Pētera, Miķeļa un daudzas citas iezīmdienas.

Viens no svarīgākajiem darbiem – sveču liešana, jo ticēja, ka tieši Sveču dienā lietās sveces deg visgaišāk un izlietojas vistaupīgāk. Tam bija jābūt ļoti jautram pasākumam, jo tad, ja lējējs bijis dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu, sprakšķot.

Līdz mūsdienām Sveču dienas tradīcijas maz saglabājušās. Tāpēc prieks, ka “Zelta zivtiņa” pedagogi tur godā un māca jaunai paaudzei mūsu latviskās vērtības.